Meita reti par tēvu ieminoties. "Ir kaut kādas situācijas, ka viņa saka: bet man nav [tēva]. Kaut kādā ziņā jau jūtas apdalīta. Tāpat kad es augu un man septiņos gados klasesbiedri, draudzene pateica, ka tev nav īstie vecāki. Es arī jutos apdalīta."
Aldona gandrīz visu mūžu ir meklējusi savus īstos vecākus. Joprojām nezina, kas viņi ir. Sievieti izaudzināja audžuģimene, kas viņu mazu pieņēma.
"Man ir vieglāk dzīvot vienai ar tiem bērniem. Morāli, protams, nav viegli. Nu, ir, kad gribas, ka tev ir tas plecs [līdzās]. Tas arī nav viegli, bet tanī pašā brīdī tev nav jāčakarē savi nervi ar kādu idiotu. Latvijā sievietes vienkārši mokās, ja vecis dzer vai sit. Viņas piecieš tikai tāpēc, ka bērnus vienas finansiāli nevar izvilkt. Man nav jāņemas ar visādiem muļķiem."
Valsts Aldonai nedēļā maksā ap 200 eiro. Kopš viņa ar meitām ir piešķirtajā mājā, mazāk izmaksā arī dzīvošana. Agrāk par dzīvesvietu viņa maksājusi 1200 eiro mēnesī, tagad – 40 eiro nedēļā.
Māja ir pilnībā aprīkota – veļasmašīna, trauku mazgājamā mašīna, ledusskapis, plīts. Valsts deva naudu, lai māju iekārtotu. Mājas pirmajā stāvā ir plašs gaitenis, viesistaba un virtuve, otrajā stāvā – meiteņu un Aldonas guļamistabas. Vannasistaba. Ūdens spiediens gan tur slikts, Aldona saka.
"Man nevajag obligāti, ka man kāds blakām. Nu, ir tādas sievietes – viņām vajag un viss. Uztaisās tur pēc papīriem par vientuļo māti, bet viņai vienmēr ir [vīrietis]. Nu man tas nav, es varu mierīgi dzīvot. Man vajag to mīlestību, man nevajag tikai, lai kāds būtu."
"Es nevaru atrast tādu cilvēku, kas tiešām būtu ar mieru arī uzņemties atbildību, visu uz pusēm. Ir tikai tādi, kas labprāt gribētu izmantot, ka man ir, kur dzīvot, un tā padzīvot. Jā, bet tādu, kas gribētu uzņemties atbildību, nav. Visi tikai meklē kaut kādas iespējas."
Aldona piebilst, ka viņa ir 46 gadi. "Man jau ir tie gadi - es negribu iedziļināties, viņiem ir cita mentalitāte. Man nav ne pacietības, ne spēka pieskaņoties. Es labprāt [gribētu] riktīgu latvieti, kārtīgu. Bet manā vecumā un tādu atbildīgu, kas tiešām pieņem. Mēs jau tāda crazy [traka – red.] ģimenīte esam. Anne pa savam, mazā pa savam, es pati pa savam. Es pārāk ilgi esmu dzīvojusi viena. Es esmu pašpietiekama. Bet es esmu to iemācījusies. (..) Agrāk šausmīgi, šausmīgi baidījos no tumsas - kā daudzi adoptētie bērni. Un es šausmīgi baidījos palikt viena. Man bija jāiemācās būt vienai."
Sieviete, kas viena dzīvo ar bērniem – kas tāds Īrijā agrāk bija neiedomājams. Baznīcai bija ļoti liela teikšana. Lielu daļu 20.gadsimta tādas sievietes kā Aldona, kurām ārlaulībā ir dzimuši bērni, skarbi diskriminēja. Viņas dzemdēja īpašos mātes un bērna namos, no bērniem nācās atteikties, strādāja turpat pie mūķenēm vai veļas mazgātavās.
Aldona zina šīs Īrijas šausminošās vēstures lappuses. "Jā, viņiem ir tas stāsts, ka jaunajām sievietēm, kas skaitījās grēkā kritušas, atņēma bērnus."
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/irijas-pabalsti-aldonai-ka-dieva-svetiba-latvijas-vientulie-vecaki-pabalstu-valdzinajuma.a337555/
2019-11-09 06:03:37Z
CBMilQFodHRwczovL3d3dy5sc20ubHYvcmFrc3RzL2R6aXZlLS1zdGlscy9jaWx2ZWtzdGFzdGkvaXJpamFzLXBhYmFsc3RpLWFsZG9uYWkta2EtZGlldmEtc3ZldGliYS1sYXR2aWphcy12aWVudHVsaWUtdmVjYWtpLXBhYmFsc3R1LXZhbGR6aW5hanVtYS5hMzM3NTU1L9IBAA
Bagikan Berita Ini
0 Response to "Īrijas pabalsti Aldonai kā Dieva svētība. Latvijas vientuļie vecāki pabalstu «valdzinājumā» - Lsm.lv"
Post a Comment