"Alus nozarē pērn pārdošanas apjomi sarukuši par 7.2%, valsts budžets pērn no augusta līdz decembrim nav saņemis apmēam vienu milj. eiro salīdzinājumā ar 2018. gadu, bet pierobežā alus realizācija pierobežā sarukusi pat par 50%, kas ir tieši tas par ko brīdinājām lēmumu pieņēmējus pagājušā vasarā, kad tika diskutēts par to ko darīt ar alkohola alcīzes nodokli pēc Igaunijas lēmuma samazināt akcīzi gan alum, gan stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem," tā P. Liniņš.
Viņš neredz pamatojumu kāpēc vajadzētu turpināt diskriminēt un padarīt to konkurētnespējīgāku alus nozari, kurā nodarbināti aptuveni 3000 cilvēku 58 alus darītavās un tikai akcīzes nodoklī samaksā ap 53 milj. eiro. «Alus konkurē ar pārējo alkoholu,» uzsvēra P. Liniņš. Viņš arī atgādināja, ka Latvijas tirgū ir liels importa alus īpatsvars, kas ir daudz lētāks nekā pašu mājās ražotais, un importētājiem, kuri alu ražo ļoti lielos apmēros akcīzes nodokļa likmes pieaugums nav būtisks, savukārt vietējiem ražotājiem nodokļa pieauguma dēļ paliks mazāk naudas.
Dārgāks par 5 centiem
"Piekrītu P. Liniņam, bet ņemot vērā situāciju, ka līdz 1.martam ir palicis ļoti maz laika, tad labākais risinājums ir akcīzes nodokļa likmes pieaugums 5% šogad un 5% nākamgad," uzsvēra a/s "Cēsu alus" mārketinga direktors Gustavs Zatlers.
Viņš norādīja, ka ir vajadzīgs laiks ne tikai cenu zīmju nomaiņai veikalos, bet arī izmaiņām visās sistēmās (pavadzīmju drukāšanas), jo īpaši, ja uzņēmumam ir apmēram 4000 klientu. "Jaunās nodokļu izmaiņas alus cenu par pudeli palielinās par pieciem centiem (ir akcīzes nodoklis, ir tirdzniecības uzcenojums un vēl ir PVN)," tā G. Zatlers. Viņš arī brīdināja: gadījumā, ja šie grozījumi stāsies spēkā pēc 1. marta, tad uzņēmējiem visas darbības būs jāveic dubultātā, kas būtībā būs lieks administratīvais slogs, kas nekādu pievienoto vērtību nerada, tāpēc aicināja Saeimas deputātus maksimāli ātri pieņemt attiecīgos grozījums, lai tie varētu stāties spēkā jau 1. martā.
Atbildīgās komisijas deputātu vairākums atbalstīja grozījumu steidzamību un tos virzīs izskatīšanai tuvākajā Saeimas plenārsēdē, kurā tos varētu arī akceptēt galīgajā lasījumā.
Cits skatījums
Latvijas Alkohola nozares apvienības izpilddirektors Dāvis Vītols uzsvēra, ka pēdējos desmit gados grādīgo dzērienu akcīzes nodoklis pieaudzis par 86%, ieviesti arī reklāmas (vides reklāmām, interneta tirdzniecībai) aizliegumi. Taču reālu darbu, lai mazinātu alkohola patēriņu nav nav veikti. tādās Eiropas valstīs kā Vācija, Francija, nomināli ir daudz zemāks akcīzes nodoklis nekā Latvijā, jo darba algas augstākas, taču pārmērīga negatīvā alkohola lietošanas sekas ir daudz mazākas.
"Būtu jāraugās uz šo valstu piemēriem, nevis akli jātic, ka palielināsim akcīzi un viss būs kārtībā,» tā D. Vītols. Viņš arī vērsa uzmanību uz faktu, ka absolūtā alkohola patēriņš 2019. gadā, salīdzinājumā ar 2018. gadu, ir krities, kaut arī kopējais dzērienu patēriņs ir pieaudzis.
Miljonu jautājums
Pēc atbildīgajā komisijā izskanējušās informācijas valsts budžets kopā no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa salīdzinājumā pret plānoto nodokļu pamatnostādnēs nezaudēs apmēram 6 milj. eiro šogad un 27 milj. eiro 2021.gadā. Valsts Ieņēmumu dienesta informācija rāda, ka 2019. gadā alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklī iekasēts 201,24 milj. eiro, kas bija par 22.12 milj. eiro mazāk nekā bija paredzēts, savukārt alus akcīzes nodoklī iekasēti 54.49 milj. eiro, kas ir par 6,3 milj. eiro mazāk nekā bija plānots.
Interesanti, ka 2018. gadā alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklī iekasēts 188.92 milj. eiro, kas bija par 11.29 milj. eiro vairāk nekā bija paredzēts, savukārt alus akcīzes nodoklī iekasēti 53.05 milj. eiro, kas bija par 3.19 milj. eiro vairāk nekā bija plānots.
https://news.google.com/__i/rss/rd/articles/CBMiT2h0dHBzOi8vd3d3LmRiLmx2L3ppbmFzL2Fsa29ob2xhLWFrY2l6ZXMtc3ByaWR6ZWtsaXMtYnVzLWFyLW1hemFrdS1qYXVkdS00OTUwMDTSAQA?oc=5
2020-02-19 15:13:28Z
52781355951061
Bagikan Berita Ini
0 Response to "Alkohola akcīzes spridzeklis būs ar mazāku jaudu - Dienas Bizness"
Post a Comment