"Latvijas sabiedrība ir zaudējusi unikālu personību – mākslu bruņinieku, kurš dzīvē un daiļradē stāvēja pāri ikdienai, ticot augstākām vērtībām un tiecoties tuvināt sevi un lasītājus neaptveramās valodu un kultūru upes neredzamajai plūsmai," par dzejnieku un atdzejotāju Leonu Briedi teikts Latvijas Rakstnieku savienības vadītāja Arno Jundzes piemiņas vēstījumā.
Jau ziņots, ka izcilais literāts pēc ilgas un grūtas slimības devās mūžībā šā gada 1. februārī.
Latvijas Rakstnieku savienība informē, ka atvadīšanās no Leona Brieža notiks piektdien 7. februārī pulksten 11 krematorija lielajā zālē. Piederīgi lūdz nenest vainagus un citus lielizmēra ziedu kārtojumus.
Leons Briedis dzimis kādreizējā Madonas rajona Pamatu ciema Grantiņos. Vidusskolu beidzis Siguldā. Politisku iemeslu dēļ par režīmam nepieņemamas dzejas rakstīšanu 1970. gadā izslēgts no Latvijas Valsts Universitātes. Pēc tam viņa ceļi veduši uz Moldovu (toreiz – Moldāviju) kur Leons Briedis iestājās Kišiņevas universitātē un studēja romāņu valodas. Šai piespiedu trimdai bija arī gaišā puse – Moldovā viņš satika savu nākamo dzīvesbiedri un mūža mīlestību dzejnieci Mariju Briedi-Makoveju.
Divus gadus Leons Briedis mācījies Maskavā Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūta augstākajos literatūras kursos. 1974. gadā iznāk viņa pirmā dzejoļu grāmata "Liepas koks, zalkša asins". Tai seko "Laiks mest ēnu" (1977), "Aizejošais loks" (1981), "Pēcjāņi" (1983).
"Ar šiem krājumiem Leons Briedis iekļaujas Latvijas dzejas zelta laikmeta rindās un viņa mūžs dzejā ir apbrīnojami produktīvs. Leons Briedis strādā daudz, aizgūtnēm un sevi nežēlodams. Neskaitot dažādas izlases un tiem līdzīgus atkārtotus tekstu apkopojumus, viņa bibliogrāfijas rādītājā atrodami gandrīz 30 oriģināldzejas krājumu nosaukumi. Līdzās tiem top dzeju krājumi bērniem un publikācijas periodikā: esejas, prozas un lugu tulkojumi, literatūrvēsturiskas apceres par dažādiem autoriem, kinoscenārijs. Fenomenāls ir Leona Brieža veikums atdzejā (apmēram 50 dzejoļu izlases, krājumi, antoloģijas). Tulkojumi no aromīnu, sardu, retroromānu, galīsiešu, krioļju, nīderlandiešu, latīņu, rumāņu, itāļu, katalāņu, spāņu, franču, portugāļu, japāņu, ukraiņu, serbu, albāņu un horvātu valodām bagātinājuši latviešu lasītāju garīgos apvāršņus, pateicoties viena cilvēka izcilajām prāta spējām uztvert neticamu daudzumu valodu un pārvērst tos skanīgā atdzejā un prozas tulkojumos. Vēl apbrīnojamākas bija Leona Brieža spējas novest savu darbu līdz lasītājiem pieejamam rezultātam laikā, kad dzeja izdevēju acīs bija zaudējusi komerciālo pievilcību. Tās bija kā ikdienas cīņas ar vējdzirnavām, ko dzejniekam apbrīnojamā kārtā izdevās pievārēt," atvadu vēstījumā raksta Arno Jundze.
"Neatņemama Leona Brieža oriģināldzejas sastāvdaļa ir tās iekšējā muzikalitāte. To saklausījis ne viens vien latviešu komponists. "Atziedi dvēsele", "Muļķa sirds", "Cielaviņa". "Dāvāja Māriņa", "Rozīt manu nātru dārzā", "Kad mēs iemīlēsim", "Nevajag mierināt…". Tā ir tikai daļa no Leona Brieža radītajiem dziesmu tekstiem, kuri varēja būt gan nopietni, gan priecīgi un bērniem domāti.
Latviešu kultūrai ļoti nozīmīga bijusi arī Leona Brieža izdevējdarbība. Pateicoties viņam, latviešu lasītāji guva pieeju diviem intelektuāliem kulturoloģiskas dabas žurnāliem "Grāmata" un "Kentaurs XXI". Iepazīstot to publikācijas, ir izaugušas vairākas humanitāro zinību studentu paaudzes. Savukārt, Leona Brieža dibinātais apgāds "Minerva" lasītājiem devis virkni intelektuāli nozīmīgu tekstu, kas visticamāk latviešu valodā dienasgaismu nekad neieraudzītu acīmredzamās to nekomerciālitātes dēļ.
Savā ziņā Leons Briedis un "Minerva" veica to, ko citās valstīs dara akadēmiskie augstskolu apgādi, tomēr aiz dzejnieka muguras nestāvēja nekādas akadēmiskas struktūrvienības. Tā bija viņa iniciatīva un viņa darbs. Lasītāji prata novērtēt to pasauli, ko apgāds "Minerva" Leona Brieža vadībā pavēra ar, piemēram Azoru salu dzejas antoloģijas vai Mūsdienu portugāļu dzejas antoloģijas izdevumiem vai citām vērtīgām grāmatām, diemžēl ekonomiskā krīze piespieda šo darbu apturēt," teikts Latvijas Rakstnieku savienības piemiņas vārdos.
Par savu veikumu dzejā, atdzejā un kultūras bagātināšanā Leons Briedis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Rumānijas ordeni Ordem do Merito Comenandor. Viņš saņēmis Ojāra Vācieša prēmiju un virkni goda diplomu starptautiskos dzejas un atdzejas festivālos. Leons Briedis ieguva augstāko apbalvojumu Latvijas literatūrā – LALIGABA balvu par mūža ieguldījumu (2014).
Latvijas Rakstnieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību dzejnieka tuviniekiem, draugiem un daudzajiem viņa talanta cienītājiem.
https://news.google.com/__i/rss/rd/articles/CBMiH2h0dHBzOi8vd3d3LmRlbGZpLmx2L2EvNTE4NTExNDXSAQA?oc=5
2020-02-03 13:33:00Z
52781335361665
Bagikan Berita Ini
0 Response to "'Sabiedrība ir zaudējusi unikālu personību – mākslu bruņinieku'. Arno Jundze par Leonu Briedi - DELFI.lv"
Post a Comment