Paredzams, ka 2019. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme palēnināsies, bet joprojām būs diezgan strauja, liecina Latvijas Bankas 2018.gada pārskats, ko apstiprināja Latvijas Bankas padome.
2018. gads pasaulē kopumā bija straujas ekonomiskās izaugsmes laiks, tomēr bija vērojami arī vairāki nozīmīgi pavērsieni, t.sk. saspīlējums ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās, Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES, krasas svārstības finanšu tirgos, turklāt izaugsmes temps kļuva neviendabīgāks pasaules reģionu un valstu dalījumā. Pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 3.7% – vien mazliet lēnāk nekā 2017. gadā (3,8%), informēja Latvijas Banka.
Eiro zonā vērojama mazāka ārējā pieprasījuma un dažu konkrētām valstīm un sektoriem raksturīgu faktoru noteikta ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās. Lai gan eiro zonas tautsaimniecības attīstību turpina balstīt ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, kā arī vērojams nodarbinātības un algu kāpums, ārējie riski liek ekonomiskās politikas īstenotājiem saglabāt piesardzību.
2018. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme joprojām bija spēcīga, kāpuma tempam sasniedzot 4.8%. IKP galvenā virzītājspēka lomu no eksporta pakāpeniski pārņem iekšzemes pieprasījums un ES fondu līdzekļu ieplūdes veicināta būvniecības attīstība. Eksporta vājināšanos galvenokārt noteikušas norises Latvijai nozīmīgākajos ārējos tirgos.
Paredzams, ka 2019. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme palēnināsies, bet joprojām būs diezgan strauja, norādīja Latvijas Banka.
Ņemot vērā norises globālajos tirgos, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos un ES fondu plānošanas perioda noslēguma tuvošanos, būtiski, lai tiktu īstenota ekonomiskā politika, kas vērsta uz tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi.
Valsts budžetā jāveido uzkrājumi, īpaši rēķinoties ar to, ka zemo procentu likmju periods reiz beigsies, kā arī ņemot vērā zemāku gaidāmo ekonomisko izaugsmi pasaulē un Latvijā, uzsver Latvijas Banka.
2018. gadā Latvijā joprojām bija vērojams darba samaksas pieaugums, un paredzams, ka šī tendence turpināsies arī 2019. gadā. Lai gan darba samaksas kāpums veicina iekšējo patēriņu un tādējādi arī ekonomisko attīstību, vienlaikus bažas raisa augošā plaisa starp atalgojuma un produktivitātes kāpumu, kas rada izmaksu spiedienu uz uzņēmējiem un negatīvi ietekmē viņu konkurētspēju pasaules tirgos.
Arvien intensīvākas kļūst diskusijas par to, kā risināt darbaspēka tirgus problēmas. Latvijas konkurētspējas atslēga ir cilvēki, un izšķiroša loma tautsaimniecības ilgtspējas stiprināšanā ir ieguldījumiem izglītībā un inovācijās, kas kāpina darba ražīgumu. Tāpēc būtiski, lai 2019. gadā Latvijas valdība un parlaments turpinātu reformas, īpaši izglītības un veselības nozarē.
Latvijas Bankas darbs 2018. gadā bija vērsts uz vairāku nozīmīgu projektu tālāku attīstību, un gada pēdējos mēnešos jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu kļuva pieejami zibenīgi starpbanku maksājumi jebkurā diennakts laikā, t.sk. brīvdienās un svētku dienās. Paredzams, ka 2019. gada vidū Latvijā veikto zibmaksājumu kopapjoms pārsniegs 1 mljrd. eiro. Gaidāms, ka kredītiestādes un finanšu nozares uzņēmumi tuvākajā laikā piedāvās klientiem iespēju veikt zibmaksājumus, izmantojot mobilā tālruņa numuru. Nākotnē zibmaksājumu sniegtās iespējas plašāk būs izmantojamas arī tirdzniecībā un e-komercijā.
2018. gada 1. augustā Latvija pievienojās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Speciālajam datu izplatīšanas standartam Plus (SDIS Plus) un kļuva par 17. valsti pasaulē, kas īsteno augstākā līmeņa SVF datu izplatīšanas standarta iniciatīvu. Pievienošanās SDIS Plus standartam ir Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts kases, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un AS "Nasdaq Riga" kopīga darba rezultāts. Latvijas Banka koordinē SDIS Plus standarta īstenošanu.
2018. gadā tika nostiprināta Latvijas Bankas kā Baltijas reģionālā skaidrās naudas glabāšanas un apstrādes centra loma, pilnveidota Kredītu reģistra darbība un īstenotas citas aktivitātes.
Latvijas Bankas 2018. gada peļņa bija 14,6 miljoni eiro. Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 10,2 milj. eiro no Latvijas Bankas 2018. gada peļņas ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā.
Latvijas Bankas kopējā peļņa pēdējos 5 gados sasniegusi 117 miljonus eiro, tajā skaitā ieskaitījumi valsts ieņēmumos – 76,8 miljoni eiro.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvijas-bankas-gada-parskats-ekonomikas-izaugsme-paleninasies-bet-joprojam-bus-diezgan-strauja.a317448/
2019-04-29 10:07:40Z
CBMikgFodHRwczovL3d3dy5sc20ubHYvcmFrc3RzL3ppbmFzL2Vrb25vbWlrYS9sYXR2aWphcy1iYW5rYXMtZ2FkYS1wYXJza2F0cy1la29ub21pa2FzLWl6YXVnc21lLXBhbGVuaW5hc2llcy1iZXQtam9wcm9qYW0tYnVzLWRpZXpnYW4tc3RyYXVqYS5hMzE3NDQ4L9IBAA
Bagikan Berita Ini
0 Response to "Latvijas Bankas gada pārskats: ekonomikas izaugsme palēnināsies, bet joprojām būs diezgan strauja - Lsm.lv"
Post a Comment