Spēkā stājies Trauksmes celšanas likums. Tas paredz aizsargāt cilvēkus no atriebības darbavietā, ja viņi par pārkāpumiem sūdzējušies, ziņojuši un iesnieguši pierādījumus, tostarp vērsušies tiesībsargājošās institūcijās.
Trauksmes cēlēju aizsardzībai konkrēti pienākumi jāpilda ne tikai publiskajam sektoram, bet arī privātajiem uzņēmējiem. Ir cerība, ka Trauksmes celšanas likums vairāk motivēs cilvēkus ziņot par savās darbavietās novērotiem tādiem pārkāpumiem, kas var negatīvi ietekmēt plašākas sabiedrības intereses vai drošību. Piemēram, amatpersonu pārkāpumi, korupcija, krāpšana, valsts naudas izšķērdēšana, publisko iepirkumu un konkurences pārkāpumi, vides, būvniecības, darba drošības, veselības un drošības pārkāpumi.
Trauksmes celšanas likuma galvenā būtība ir pasargāt ziņotāju – nedrīkst ne atlaist, ne pazemināt amatā, ne samazināt algu. Likums arī pasargā trauksmes cēlēja ģimeni.
Ja tomēr šādas sekas ir radītas, tad likumā ir paredzēta virkne aizsardzības garantiju, piemēram, valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, no dažādiem izdevumiem, kas rodas tiesvedības procesā, arī atbrīvošana no juridiskās atbildības noteiktos gadījumos.
Trauksmes celšanas likums jāpilda visām valsts un pašvaldību iestādēm, kapitālsabiedrībām. Uz privātajiem uzņēmumiem tas attiecas tad, ja darbinieku skaits ir vismaz 50.
Vispirms – iekšienē ir jāizveido vietējā trauksmes celšanas sistēma, kur sūdzēties, piemēram, e-pasts vai fiziska pastkaste. Iestādei vai uzņēmumam ir arī jānozīmē kolektīva atzīta uzticības persona no darbinieku vidus, kas šos iesniegumus izskata. Trauksmes cēlāja ziņojums iegūst ierobežotas pieejamības statusu, līdz ar to jebkāda veida datu nopludināšana var draudēt ar administratīvu naudas sodu.
Pirmais viņu uzdevums ir pseidonimizēt iesniedzēju datus, respektīvi, piešķirt kādu kodu, lai tālāk, jau apstrādājot šo ziņojumu, citi neuzzinātu par to, kas ir tā konkrētā persona, kas iesniegusi trauksmes cēlēja ziņojumu.
Vairāki uzņēmumi, piemēram, ‘Latvijas Valsts meži” izveidoja iekšējo trauksmes celšanas sistēmu vairākus mēnešus pirms likums stājās spēkā. “Latvijas Valsts meži” uzsver – tas nemaksā praktiski neko. Ziņošanas iespēju izveidoja uzņēmuma iekšējā tīklā jeb intranetā, kurā var anonīmi nosūtīt sūdzību.
Sistēma ir nošifrēta tādā veidā, ka nav iespējams pateikt, no kura datora vai IP adreses uzņēmumā, tas ir sūtīts. Tas ir salīdzinoši vienkāršs risinājums, pietiekami drošs.
Trauksmes cēlēju likums paredz, ka ziņojumu saņemošā persona vispirms vēršas pie vadības, lai iekšēji risinātu problēmu.
“Ļoti daudzas lietas ir iespējams atrisināt pie sevis, pirms tās nonāk valsts institūciju redzeslokā un tiek piemērots sods par pārkāpumu, tiek veiktas pārbaudes,” norāda Kušķe.
Taču, ja ir aizdomas, ka arī vadība ir iesaistīta pārkāpumā, tad ziņojums jānogādā nozari uzraugošajām vai tiesībsargājošajām institūcijām, jo arī šajās iestādēs darbu sākuši speciāli trauksmes cēlēju kontaktpunkti, tostarp Valsts Kancelejā.
“Trauksmes cēlēju kontaktpunkts Valsts kancelejā ir vieta, kur vērsties, kad galīgi nav skaidrs, kā rīkoties. Mēs varam konsultēt, kura būtu tā īstā iestāde, pie kuras vērsties konkrētajā gadījumā. Ja cilvēks nevēlas to darīt, mēs varam pārsūtīt viņa ziņojumu šai pieteikumu,” skaidro Ozola.
Trauksmes cēlēju likumu nevarēs izmantot privātu nesaskaņu risināšanai darbavietā, tas nerisinās arī personisku interešu aizskārumu.
https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/speka-stajies-trauksmes-celsanas-likums-valstij-bus-pienakums-aizsargat-zinotajus-no-iespejamas-darba-deveja-atriebibas/
2019-05-01 17:08:00Z
52780925245945
Bagikan Berita Ini
0 Response to "Spēkā stājies Trauksmes celšanas likums. Valstij būs pienākums aizsargāt ziņotājus no iespējamas darba devēja atriebības - Skaties.lv"
Post a Comment