Latvijas Institūtu vadību uztic diplomātei Vitai Timermanei-Moorai | Ziņas - LETA

Rīga, 27.jūn., LETA. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) ar 1.jūliju Latvijas Institūta (LI) vadītājas amatā uz laiku ir iecēlis karjeras diplomāti Vitu Timermani-Mooru, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ārlietu ministra pārraudzībā esošās iestādes vadība uzticēta ilggadējai diplomātei, lai nodrošinātu pārmaiņu vadību un sagatavotu LI pārveidošanu par publisku nodibinājumu. LI statusa maiņa ļaus nostiprināt organizācijas autonomiju, paātrināt lēmumu pieņemšanu un efektīvi piesaistīt finansējumu, norāda ĀM.

Līdz šim Timermane-Moora pildīja padomnieces pienākumus ĀM Stratēģiskās komunikācijas projektu grupā, koordinējot Latvijas valsts simtgades publiskās diplomātijas programmas norisi, savukārt pirms tam viņa pārstāvēja diplomātisko dienestu Latvijas vēstniecībā Beļģijā.

Timermane-Moora ĀM ir kopš 1998.gada un ir strādājusi Latvijas vēstniecībā Francijā un pārstāvniecībā UNESCO, vadījusi lielus starptautiskus publiskās diplomātijas projektus Francijā, Beļģijā un Luksemburgā, piemēram, "Pārsteidzošā Latvija", "Francijas pavasaris", "Latvijas prezidentūras kultūras programma", "Rīga 2014" tematiskā līnija "Dzintara ādere" un citus, norādīja ĀM. Tāpat viņa koordinējusi tādus Eiropas Savienības komunikācijas projektus Latvijā kā "Eiropas Savienības dārza svētki".

Timermane-Moora saņēmusi Francijas Literatūras un mākslas ordeni. Pirms iestāšanās diplomātiskajā dienestā bijusi profesionāla mūziķe.

Kā vēstīts, šobrīd LI ir mazākā valsts iestāde, kurā ir četras pastāvīgās štata vietas. LI 1998.gadā nodibināja valdība ar mērķi veicināt pozitīvu Latvijas starptautisko atpazīstamību.

15.aprīlī Ministru kabineta komitejā bija paredzēts lemt par LI statusa maiņu, tomēr komiteja lēma, ka LI likteni izlems kontekstā ar jautājumu par vienotu valsts tēlu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) valdības komitejas sēdē pauda, ka LI būtu pārveidojams par nodibinājumu, kas nodrošinātu iestādes neatkarību un ļautu piesaistīt finansējumu. Tādējādi LI saglabātu savu unikālo funkciju strādāt ar ārvalstu medijiem un organizācijām, darboties līdzīgi kā tāda pati institūcija Igaunijā.

Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda pārliecību, ka LI būtu pievienojams viņa vadītās ministrijas paspārnē esošajai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Nemiro norādīja, ka viens no LIAA uzdevumiem būtu darbs ar valsts tēla veidošanu, lai valsts tēls būtu viens, nevis kā patlaban - seši.

"Ar valsts atpazīstamību ir jānodarbojas vienai ministrijai, sadarbojoties ar citām ministrijām, pašvaldībām u.c. institūcijām. LI pievienojot LIAA, jautājums par valsts tēlu būtu koordinētāks," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Tomēr Rinkēvičs pauda bažas, ka diez vai LIAA kā vienīgā ar valsts tēlu strādājošā institūcija ārvalstniekiem skaidros vēstures jautājumus. Viņš ir pārliecināts, ka LIAA galvenais uzdevums ir vēstīt par Latviju kā investīcijām pievilcīgu zemi. "Es būtu gatavs LI pievienot LIAA, tomēr neuzskatu, ka valsts ārējais tēls būtu jāskata tikai no ekonomikas izpratnes," sacīja ārlietu ministrs.

Noslēdzot debates, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka ministru vidū nevalda vienprātība, kā arī nav skaidrības par to, kādi būtu ieguvumi no LI pievienošanas LIAA. Tāpēc premjers rosināja minēto jautājumu vēlreiz pārspriest politiskā līmenī sadarbības sanāksmē.

Let's block ads! (Why?)

https://www.leta.lv/home/important/581AB871-CBA2-4787-A5D2-CC7C164419B7/

2019-06-27 08:19:32Z
CBMiSGh0dHBzOi8vd3d3LmxldGEubHYvaG9tZS9pbXBvcnRhbnQvNTgxQUI4NzEtQ0JBMi00Nzg3LUE1RDItQ0M3QzE2NDQxOUI3L9IBAA

Bagikan Berita Ini