KNAB uzdevis Ušakovam paziņot savu mainīto dzīvesvietu - Sabiedrība un politika - Ziņas - Apollo.lv

Bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs piedalās Rīgas domes ārkārtas sēdē, kurā plānots ievēlēt Rīgas domes priekšsēdētāju.
FOTO: Zane Bitere/LETA

Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" iepirkumu lietā aizdomās turētajam bijušajam Rīgas mēram un jaunievēlētajam Eiropas Parlamenta (EP) deputātam Nilam Ušakovam (S) ir piemērots drošības līdzeklis - dzīvesvietas maiņas paziņošana, aģentūrai LETA apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Kriminālprocesa likumā teikts, ka dzīvesvietas maiņas paziņošana ir aizdomās turētā saistība ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā rakstveidā informēt izmeklētāju par dzīvesvietas maiņu, norādot dzīvesvietas jauno adresi.

Nesen EP vēlēšanās uzvarējušais Ušakovs devies uz Beļģiju, lai tās galvaspilsētā Briselē strādātu EP.

KNAB apstiprināja, ka Ušakovam piemērots aizdomās turētā statuss pēc Krimināllikuma panta par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu vai ierīču aprites aizlieguma pārkāpšanu.

Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem.

Tāpat birojā atgādināja, ka, veicot procesuālās darbības konkrētajā kriminālprocesā, KNAB Ušakova darba kabinetā Rīgas domē izņēma ierīci, kas izmantojama sevišķā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem.

Pats Ušakovs sociālajā tīklā "Facebook" iepriekš norādījis, ka izņemtā ierīce bijusi "paštaisīta ierakstoša ierīce", kas atradusies plauktā. "Kā es sapratu no apraksta, runa ir par līmētu albumu, kurā bija iebūvēti kamera un mikrofons," skaidrojis Ušakovs. Viņš arī norādījis, ka ierīces atrašanās kabinetā viņam radījusi izbrīnu.

Rīgas domē jau ir viena amatpersona, kas sodīta šādā pārkāpumā, proti, 2016. gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piemēroja 1850 eiro sodu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktoram Anatolijam Aļeksejenko par mobilā tālruņa signāla slāpēšanas iekārtas glabāšanu. Aļeksejenko spriedumu pārsūdzēja, taču nākamās tiesu instances to nemainīja. Aļeksejenko 2016. gadā sacīja, ka šī ierīce bija sena dāvana, kuru viņš ieguva 2004. gadā un kopš tā laika par tādu aizmirsa un neizmantoja.

Krimināllikums paredz atbildību par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu vai programmatūras aprites aizlieguma pārkāpšanu.

Speciālās ierīces pēc savas būtības ir tādas ierīces, kuru tiesiska izmantošana atļauta tikai izmeklēšanas iestādēm un specdienestiem, un šo ierīču aprite fiziskām personām ir aizliegta.

Operatīvās darbības likumā skaidrots, ka operatīvās darbības pasākumi ir, piemēram, personas izsekošana, korespondences kontrole, publiski nepieejamas vietas videonovērošana un sarunu noklausīšanās.

Let's block ads! (Why?)